Lakstīgalu valoda

Māra Lindes grāmatā “Lakstīgalu valoda” dzeja savijas ar pārdomām par vēsturi, folkloru un tautas garīgo mantojumu. Līdzās latviešu dainām un dziesmu tekstiem apkopoti senās pasaules literatūras, eposu un hroniku fragmenti, kā arī nezināmu autoru dzeja. Autors pievēršas senču ticējumiem, dievību tēliem un tradīcijām, meklējot līdzības starp latviešu kultūru un citu tautu mantojumu.
Grāmatā īpaši izcelta dzimtenes mīlestība, brīvības vērtība un pienākums saglabāt tautas vēsturisko atmiņu. Senču cīņu un Latvijas vēstures motīvi mijas ar asu sabiedrības un politikas kritiku, nosodot mantkārību, vienaldzību, nodevību un kara vardarbību. Tekstos izskan arī sašutums par Krievijas karu Ukrainā un aicinājums aizstāvēt savu zemi.
Līdzās kareivīgajām un satīriskajām rindām lasāma liriska dzeja par dabas skaistumu, mīlestību, vientulību un aizgājušo tuvinieku piemiņu. Saule, ziedi, sniegs un mākoņi kļūst par tēliem pārdomām par laika ritējumu un cilvēka dzīvi. Šī dažādība grāmatā savieno personiskas izjūtas ar rūpēm par tautas likteni un nākotni.