Nakts sarkanā skaņa

Autores trešā grāmata un noslēdzošā daļa triloģijai: "Nakts sarkanā skaņa". "Mēnessgaisma lējās pār mani tik varena kā māte Daugava. Kā senāk mani piepildīja ūdens viļņi, tagad es biju pilna sudraba. Laika Grāmata pamazām slīdēja man ārā no pirkstiem. To paņēma Mēness, un es devu ar prieku. Nekad nebiju gribējusi zināt pārāk daudz. Sevišķi ne tagad, kad lasīju dziesmas, dejas un skūpstus. Es gribēju redzēt, dzirdēt un just, lai kādreiz pieceltos no miega un spertu pirmos dejas soļus. Es gribēju atdzīvināt visus savus tūkstošus laika, ieelpot brīvības smaržas, sagaršot dzīvības garšu un dzirdēt, kā šalc kosmiskā iedvesma pasaules dzīslās. Tā bija mana vēlēšanās, uzpūšot karstu elpu pieneņpūkām. Es modīšos rīt, parīt, citu gadu, citu gadu tūkstoti... nekad... Pienene bija man rokās, plaušas vēl nebija gatavas elpot vai dziedāt, bet es klausījos. Katru dienu, katru nakti es mācījos arvien dziļāk klausīties. Drīz nāks elpa, skaņa un dziesma, bet – kas manā dzīvē bija mirklis, citiem varēja būt mūžība."