UPENIEKI un MELNBĀRŽI

Agneses Lūses grāmata “Upenieki un Melnbārži. Dzimtas izpēte kā piedzīvojums” ir vairāku gadu garumā tapis pētījums par Valda Sikšņa vecvecāku – Antona un Veronikas Upenieku – dzimtām. Sākotnēji zināms vien nedaudz faktu, taču arhīvu dokumenti, fotogrāfijas, radu atmiņas un pētnieku palīdzība ļauj soli pa solim šķetināt sarežģītu dzimtas vēsturi. Meklējumi vairākkārt nonāk strupceļā, pārvēršot izpēti aizraujošā detektīvstāstā.

Grāmatā izsekots Upenieku un Melnbāržu jeb Malbertu dzimtu ceļam no Latgales uz Sibīriju un vēlāk atpakaļ uz Latviju. Īpaša uzmanība veltīta Antona Upenieka dzīvei – dienestam un darbam Krievijā, bēgšanai pēc lielinieku nākšanas pie varas un policista gaitām neatkarīgajā Latvijā. Savukārt Malbertu dzimtas pēdas aizved uz Tomsku un citām Krievijas vietām, atklājot arī iepriekš nezināmus radiniekus Krievijā un Ukrainā.

Stāsta centrā pamazām izvirzās Veronika Upeniece – sieviete, kura piedzīvojusi izceļošanu, atgriešanos Latvijā, karus, okupācijas un smagus ģimenes zaudējumus. Pēc kara viņa dzīvoja Cēsīs, strādāja par skolas saimnieci un ar sirsnību rūpējās gan par ģimeni, gan internāta bērniem. Caur vienas dzimtas likteņiem grāmata atklāj arī plašāku Latgales un Latvijas vēstures ainu, vienlaikus atgādinot, ka dzimtas izpētē vienmēr paliek neatbildēti jautājumi un pavedieni, kurus turpināt.